Palīgā Ukrainas spēkiem devies Jēkabpilī pazudušā lielgabala lietā iesaistītais Gundars Kalve

Saeimas lēmumu par atļauju Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi doties palīgā ukraiņiem sargāt savu neatkarību ļoti gaidīja Gundars Kalve, kurš patlaban atrodas Ļvovā un dosies palīgā Ukrainas spēkiem, vēstīja Latvijas Radio.

Savukārt Kalve Latvijas Radio pastāstīja: "No sākuma mēs vērsāmies Ļvovas kara komisariātā. Tur bija cilvēki pārsteigti, ka burtiski diennakti pēc valsts prezidenta aicinājuma parādās pirmie brīvprātīgie. Tagad mēs esam novirzīti uz vienu citu punktu, kur, visticamāk, veidos šo bataljonu. Ar mums ir arī jauneklis no ASV. Bet man pienāk informācija, ka vēl cilvēki no Latvijas ir Lietuvā, kādi ir Polijā. Tad man droši vien arī būs viņus jākoordinē, jo sanāk tā, ka viss pagaidām ir diezgan neskaidrs – kā, kur organizēsies, kādi uzdevumi tiks uzdoti – to, protams, mēs nezinām vēl."

Kalve plašāk zināms ar Jēkabpils pazudušā lielgabala lietu. Lielgabals kā piemineklis bija veltīts Padomju Savienības karavīriem. Viņš savu vainu policijai atzinis, taču lielgabals tā arī nav atrasts. Lieta pašlaik ir prokuratūrā.

Kalvem no valsts izbraukt nav aizliegts.

Par to, ka uzņēmējs, zemessargs un bijušais Krustpils novada mērs Gundars Kalve atsaucās Ukrainas aicinājumam valsts aizstāvībai pievienoties arī ārvalstniekus, sociālajos tīklos pavēstīja Latvijas žurnālists Atis Klimovičs.

Vienlaikus aģentūra LETA vēstīja – Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Ņemot vērā apsūdzību, viņš ir atstādināts no zemessarga amata pienākumu pildīšanas, līdz ar to drīkst pieteikties dienestam Ukrainā.

Krimināllieta vēl nav nodota tiesai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ne tikai uzsācis vispārēju mobilizāciju, bet arī veido Starptautiskās teritoriālās aizsardzības bataljonu – tā sastāvā būs ārzemnieki, kuri gatavi cīnīties pret Krievijas okupantiem. Pirmdien, 28. februārī, Saeimā nolemtais paredz, ka Latvijas iedzīvotāji to var darīt likumīgi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Piedāvājam iespēju noklausīties "Divu krastu radio" radio raidījumu rakstā: Zivis starp diviem krastiem: saimniecība “Kalves”

Foto: ReTV

Lsm.lv/ Zinasjekabpils.lv

Novērtējiet ziņu:

3

2