Radio raidījumi
Sēlijas medijtelpā joprojām katrs savā stūrī
16.07.2020Būt informētam - to var uzskatīt gan par katra pilsoņa pienākumu, gan tiesībām. Taču atlasīt graudus no pelavām informatīvajā telpā nemaz nav tik viegli. Ja pirms 30 gadiem preses brīvību ierobežoja nedemokrātiskā vara, tad šobrīd visu nosaka tirgus. Latvijā, it īpaši reģionos, mediju patērētāju jeb iedzīvotāju palicis stipri mazāk. Sēlijā ir daudz vietējo mediju, bet trūkst spēcīga, neatkarīga reģionālā medija, kas palīdzētu veidot arī reģiona kopības sajūtu.
“Zivis starp diviem krastiem”: 7.raidījums
13.07.2020Zivju resursu aizsardzība un atjaunošana Latgales pašvaldībās tiek organizēt ļoti dažādi. Ir pašvaldības, kuras aktīvi rūpējas par savu ezeru aizsardzību, bet ir arī tādas, kurām līdz pat šim brīdim pat nebija iegādāti tehniskie resursi, kurus varētu izmantot zivju resursu aizsardzībai.
Ēterā raidījumu cikls “Sarunas par Latgali…, un ne tikai”
09.07.2020Kas eisti nūteik Varakļuonūs? Nuvoda centrā, par kura nuokūtni lauzti škāpi iz vītys i Saeimā, nūteik diskusejas sociālajūs teiklūs. Ar 51 Saeimas deputata bolsu Varakļuonu nūvods nuokūtnē byus Rēzeknes nūvodā, pēc vairuok nakai 50 godim atsagrīžūt Latgolā. Nūvoda dūme nūlāmuse Saeimas lāmumu puorsyudzēt Satversmes tīsā.
Mūsdienu žurnālistam jābīstas no zagļiem internetā un slinkuma
09.07.2020Atbildīgs pilsonis ir informēts pilsonis. Mūsdienās mediji vairs nav vienīgie informatīvās telpas veidotāji un žurnālistu darbs ir mainījies. Neretā bērnību pavadījusī žurnāliste Antra Gabre iesaka neslinkot un patērēt pēc iespējas vairāk mediju. Savukārt kolēģus viņa brīdina – digitālā vide ir vilinoša, bet arī tai ir sava ēnas puse.
Sēlijas pļavās un mežos sava vieta gan bitēm, gan dravniekiem, gan lāčiem
05.07.2020Neskartā daba – to nereti min kā vienu no lielākajām Sēlijas reģiona vērtībām. Vietējiem darboņiem, kas apņēmušies to sargāt, jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā, pārāk jaunu mežu izciršanu, kaitīgu ķimikāliju paviršu lietošanu, kā arī atkritumu piesārņojuma mantojumu. Izrādās arī lāči, kas Sēlijā pēdējā laikā redzēti gan Sēlpils, gan Saukas pusē, var būt gan draugs, gan ienaidnieks.
Ēterā raidījumu cikls “Sarunas par Latgali…, un ne tikai”
03.07.2020Kā jūtās tie Latgales kulturvēsturiskās teritorijas ļaudis, kas dzīvo Barkavas un Ošupes pagastos?
Ekologs brīdina: vietējais klimats mainīsies, ja izcirtīs pārāk jaunus mežus
02.07.2020Par vienu no Sēlijai raksturīgo bagātību var uzskatīt mazskarto dabu. Izzināt un novērtēt, lai veiksmīgāk saglabātu tās vērtības nav viegls uzdevums. Kā to darīt, padomos dalās Indriķis Krams, biologs, pasniedzējs un pētnieks Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Tartu Universitātē.
Sēlijā gaida nevis tūristu pūļus, bet gan nelielas ceļotāju grupas
01.07.2020Sēlijā nav kūrortu, viduslaiku piļu vai modernu koncertzāļu – tipisku tūrisma galamērķu. Vāji attīstītā ceļu infrastruktūra nav piemērota, lai pa tiem pārvietotos lielie tūristu autobusi, līdz ar to te nav arī plašu viesnīcu vai ēdināšanas vietu. Tomēr Sēlijā ir lauku sētas, baronu muižas un krāšņā Daugava. Šādi galamērķi piesaista tos, kas dod priekšroku ceļošanai mazās grupās. Uz to arī koncentrējušies jaunie tūrisma pakalpojumu sniedzēji Sēlijā. Vienlaikus viņi atzīst – ienākumi no tā nebūs lieli, turklāt tikai sezonāli, tāpēc jāmeklē arī citi veidi, kā nopelnīt iztikai.
Tūrisms Sēlijā - vai “klusa sēdēšana maliņā” Zemgalei un Latgalei?
30.06.2020Kā izskaidrot tūristam, kas ir Sēlija? Kā ieinteresēt tās iepazīšanā? Jānis Dzimtais uz šiem jautājumiem atbildējis savulaik strādājot Viesītes muzeja “Sēlija”, tagad - Jēkabpils Vēstures muzejā. Viņš iesaistījies arī dažādu Sēlijas kultūras pasākumu organizēšanā, kā arī biedrībā “Sēlijas laivas”.
Lietuvas Sēlijā dzied daudzbalsīgi un draudzējas ar aktīviem zemgaļiem
26.06.2020Baltu cilšu mantojums ir unikalitāte, ar ko lepojas ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā. Lai gan kuršus, zemgaļus un sēļus uzskata par latviešu tautas veidotāji, tie savulaik apdzīvojuši arī Lietuvas ziemeļu teritorijas. Mūsdienu Lietuvā uzplaukuši zemgaļu identitātes meklējumi, taču sēļu vārds izskan retāk. Centieniem to mainīt gan pamats ir, apliecina Zarasu un Biržu muzeju darbinieki un etnogrāfijas pētniece.
Katoļu arhibīskaps Sēliju raksturo kā multireliģisku
25.06.2020Kultūrvēsturisko identitāti veido dažādu faktori. Sēlijas kaimiņnovadu Latgali nereti cieši saista ar katoļticību, tās vērtībām un tradīcijām. Kā caur reliģisko piederību raksturot sabiedrību Sēlijā? Eglainē, Ilūkstē augušais katoļu garīdznieks, metropolīts - arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs saka - multireliģisku.
Ēterā raidījumu cikls “Sarunas par Latgali…, un ne tikai”
17.06.2020Myusu raidejumu cikla šuosdīnas tēma: Kai jyutas tī Latgolas kulrurvēsturiskuos teritorijas ļauds, kas jau godim dzeivoj Zemgales plānuošonas regionā? Asam nūbraukuši uz Krustpili, kur iztaujoujam Krustpils Vissvātuos Treisvīneibys Romas katoļu draudzes prāvestu Viktoru Nagli. Naizpalika ari puordūmas par Varakļuonu nūvoda vaicuojumu.
Grants ceļi – vai Sēlijas bieds arī turpmāk?
16.06.2020Sēlijai nav piekļuves jūrai, tās teritorijā nav lidostas. Arī dzelzceļa infrastruktūra mūsdienās nav attīstīta, pasažieru vilcieni te nekursē. Tātad pārvietojoties šajā reģionā var tikai pa autoceļiem. Augstākās pakāpes, galveno ceļu Sēlijā nav, reģionālie ceļu posmi lielākoties tiek atjaunoti. Tomēr mazāk apdzīvotās vietas savienojošie vietējās nozīmes autoceļi aizvien grimst dubļos un apput putekļos. Kuri ir problemātiskie autoceļu posmi un, cik reāli tajos veikt kaut vai dubulto virsmas apstrādi?
Mazpilsētā nepieciešami gan medicīnas pakalpojumi, gan kafejnīca
12.06.2020Kā veicināt Sēlijas iedzīvotāju iesaisti privātajā sektorā - uzņēmējdarbībā, kā arī sabiedriskajās organizācijās? Risināt darba spēka trūkumu un radīt apstākļus dzīves kvalitātes kāpināšanai reģionā. Savus ieteikumus sniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, jurists Jānis Butkevičs. Ilūkstes 1. vidusskolas absolvents savulaik sniedzis konsultācijas Azerbaidžānas valdībai, kā ieviest instrumentus uzņēmējdarbības sekmēšanai, vēlāk Latvijā dibinājis savu konsultāciju firmu.
Ēterā raidījumu cikls “Sarunas par Latgali…, un ne tikai”
11.06.2020Raidījuma gaitā dosimies uz Dvieti, lai par savām izjūtām un sēļu mentalitāti iztaujātu biedrības “Sēļu klubs” priekšsēdētājas vietnieci Vandu Gronsku.
Kas bija pirmais – uzņēmumu vai darba spēka trūkums Sēlijā?
09.06.2020Vienpadsmit, deviņi, astoņi, septiņi - tik aizpagājušo gad jaunu uzņēmumu reģistrēti Sēlijas novadu pašvaldībās. Salīdzinājumam – Aizkraukles novadā reģistrēti 23 jauni uzņēmumi, Daugavpils novadā – 50. Sarakstos, kur dilstošā secībā sarindoti ar lielāko apgrozījumu strādājošie uzņēmumi Zemgales un Latgales reģionos, top desmitniekā Sēlijā reģistrēju uzņēmumu nav. Tāpat trūkst arī uzņēmumu, kas būtu lieli nodokļu maksātāji. Par to visu liecina Lursoft un Firmas.lv 2019. un 2020. gadā apkopotie dati. Kāpēc Sēlijā trūkst uzņēmēju, kas dotu darba vietas un sniegtu pakalpojumus reģionā dzīvojošajiem un potenciālajiem jaunajiem dzīvot gribētajiem?
Ekonomikas zinātniece: “Uzņēmējs ies tur, kur būs lētāk un izdevīgāk”
05.06.2020Akadēmiķe Raita Karnīte vairākus gadus piedalījusies Sēlijas kongresos, vērojot un vērtējot, kā sekmēt ekonomisko attīstību. Sarunā raidījumam “Sēlija šodien” viņa atklāj, ka bijusi gatava izstrādāt potenciālajam Sēlijas novadam ekonomiskās attīstības stratēģiju, dokumentu, kas, iespējams, kalpotu par argumentu reformas pretiniekiem. Tas gan nenotika. Tagad atliek vien minēt, vai Viesītei būtu potenciāls tapt ne vien par administratīvo, bet arī attīstības centru.
Kas vēlas jaunatklāt Stendera mantojumu Lašos un Sunākstē?
01.06.2020“Še aprakts G.F. Stenders, Latwis.” Tā rakstīts uz Gotfrīda Frīdriha Stendera kapakmens kalniņā pie Sunākstes luterāņu baznīcas. Apgaismības laikmeta luterāņu teologa un izgudrotāja Vecā Stendera dzīve sākās un beidzās Sēlijā.
Stradiņi Stenderam - Sunākstē par Sēlijas patriotiem kļūst rīdzinieki
27.05.2020Sēlija, it īpaši Viesītes novads, var lepoties ar divām no turienes nākušām dižgaru dzimtām – Stradiņu un Stendera. Šobrīd vienas pēcteči glabā otras atstāto mantojumu. Pēteris Stradiņš, kardiologs, akadēmiķa Jāņa Stradiņa dēls kopš deviņdesmitajiem gadiem (tolaik vēl kā students) pavasaros devās uz Sunāksti, lai ar domubiedriem koptu tās apkārtni. Šādas aktivitātes nostiprinājušas neviltotu interesi par reģiona nākotni. To viņš pauž ar domubiedriem “Stendera biedrībā”.
C-19 ietekme Sēlijā - slēgtās robežas un vājie posmi veselības aprūpē
27.05.2020Nule kā desmit nedēļas esam aizvadījuši Covid-19 (C-19) vīrusa pandēmijas izraisītajā ārkārtējā situācijā. Slēgtas iestādes, robežšķērsošanas vietas, aizliegums pulcēties, paralizēts darbs tiem, kas nespēj to veikt attālināti. Kamdēļ tas viss? Lai gādātu par sabiedrības veselību, neļauti sērgai atņemt vēl vairāk dzīvību. Kā balanss starp veselības aizsardzības nodrošinātu un ekonomisko dzīvotspēju tiek meklēts Sēlijā, analizēsim šajā raidījumā.
Nevalstiskā sektora izaicinājumi laukos - mainīt sadarbības formas
21.05.2020Atgriežot dzīvību slēgtās Kaldabruņas skolas ēkā, biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece ar vietējiem amatniekiem nomaļajā Jēkabpils novadā ciemā apzina Sēlijas tūrisma potenciālu. Zem viena jumta tiek darināti stikla un koka suvenīri, organizētas meistarklases, izveidots Pļavas muzejs. Tomēr izaicinājumu netrūkst gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan ikdienā. Drīzumā biedrība īstenos uz iedzīvotāju izglītošanu vērstu projektu, mācot, kā labāk formulēt savas vajadzības, lai attālināta komunikācija ar pašvaldību būtu nevis šķērslis, bet iespēja.
No Sēļu gada līdz Sēlijas novadam
16.05.2020Apzināt Sēliju kā vienotu kultūrvēsturisko novadu - tas bija pērn mūžībā aizgājušā akadēmiķa Jāņa Stradiņa dzīves nogalē lolots sapnis. Viņa pārdomas par to, vai kultūrvēsturisko mantojumu tomēr labāk nekopt vienā administratīvi teritoriālā vienībā, proti, pašvaldībā, izrādījās pievilcīgas arī vietējās politikas veidotājiem. Tā zinātnieka sapnis pārtapa arī par pašvaldību politiķu sapni. Kā tas notika un ar ko rezultējies, šķetināts 15. maija “Sēlija šodien” raidījumā.
“Divu krastu radio” - jauns raidījums “Sēlija šodien”
13.05.202013. maijā plkst. 14:30 “Divu krastu radio” (90,1 FM Daugavpils; 96,9 FM Jēkabpils) pirmatskaņojumu piedzīvo raidījums “Sēlija šodien”. Turpmāk trīs mēnešu garumā raidījumā medijs informēs par aktualitātēm, politiskiem, sociāliem, ekonomiskiem un kultūras procesiem Sēlijas reģionā.
Rugāju novadā prot izmantot ES finanses – apņēmība un darbaprieks
28.02.2020Rugājos, 13. februārī notika diskusija “Laiks laukiem! Ko Eiropa dara kaimiņmājā?” Vispirms pasākuma dalībnieki un viesi apmeklēja Z/S “Silarozes – 1”, lai iepazītu tās saimnieku sasniegto. Vēlāk tuvāki un tālāki pasākuma apmeklētāji pulcējās pieredzes stāstu uzklausīšanai un viedokļu apmaiņai par iespējām uzlabot dzīves kvalitāti novados, ES fondu izmantošanu un izaicinājumiem.
Latgale – mūsu mājas: uz eksportu orientēta uzņēmējdarbība
01.12.2019Latvijas uzņēmums SIA “NOOK, LTD” (NOOK) ir specializējies zāģripu ar cietsakausējuma plāksnītēm, tērauda zāģripu un ēvēlnažu ražošanā. Uzņēmums ražo zāģripas pēc individuāliem klientu pasūtījumiem un rasējumiem, kā arī veic zāģripu ar cietsakausējuma plāksnītēm remontu un asināšanu.
Ar Atgriešanos - latvieši Lielbritānijā
20.11.2019Raidījuma gaitā dosimies pie mūsu tautiešiem Lielbritānijā.
Latgale – mūsu mājas: Aijas Eriņas piemiņas konkurss Nūdreb sirds
07.11.2019Latgale – mūsu mājas” ir iknedēļas raidījumu cikls par ekonomikas, kultūras, sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem Latgales reģionā un Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā.
Latgale – mūsu mājas: stāsts par "Rasa Botanicals"
22.10.2019Latgale – mūsu mājas” ir iknedēļas raidījumu cikls par ekonomikas, kultūras, sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem Latgales reģionā un Latgales kultūrvēsturiskajā teritorijā.
"Notikumu krustpunktā" - Ainārs Dimants par mediju telpu
21.10.2019Šajā raidījumu par to, vai Latvijas valdība iznīcina Latvijas informatīvo telpu. Ar šādu uzsaukumu pie sabiedrības un politiķiem vērsusies Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
"Pi myusim Latgolā" - par padareitū Saeimā Juris Rancāns
21.10.2019Raidejums "Pi myusim Latgolā" uzsōk jaunu rubriku, pi mikrafona aicynūt tūs deputatus, kas Saeimā nu Latgolas īvālāti pyrmū reizi. Itū reizi uz vaicuojumim atbild Jaunuos konservateivuos partejas deputats, Saeimas Aizsardzeibys, īkšlietu i korupcijas nūvēršonas komisijas vadeituojs Juris Rancāns.
Nedēļas skaitlis
No 1. jūnija Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā deklarētajiem vecuma pensiju sasniegušajiem iedzīvotājiem (pensionāriem, kuriem ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju), uzrādot braukšanas atvieglojumu apliecinošu dokumentu – maksa ir 0,20 eiro.
Apspriest
Aptauja
Vai Jūs esat gatavi atteikties no pārvietošanas ar personisko autotransporta līdzekli degvielas cenu kāpuma dēļ?
Ukraiņi ir bezgala pateicīgi visai pasaulei par sniegto beznosacījuma atbalstu savai valstij. Civilizētā pasaule pauž politisku solidaritāti, sniedz militāro bruņojumu un humāno palīdzību, kā arī ievieš bargas sankcijas, ar mērķi liegt Krievijai iespējas īstenot asiņaino karu pret Ukrainas tautu. Valstu valdības, starptautiskas organizācijas, biznesa segments, slavenības un citi cilvēki no vairākiem valstu desmitiem drosmīgi atbalsta Ukrainu cīņā par mieru Eiropā. Civilizētās pasaules nostāja un rīcība rāda, ka civilizētajā pasaulē nav vietas barbarismam, varmācībai un agresijai, kuru tagad atklāti demonstrē Krievija. 141 pasaules valsts pauda savu solidaritāti ar Ukrainu, kad 2022. gada 2. martā ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma rezolūciju, kas pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt militāro agresiju Ukrainā.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#Ukraina #Ukraine #24.02.2022. #karšUkrainā #Krievijas–UkrainasKarš #StopRussianAggression #RussiaInvadedUkraine #UkraineUnderAttack #RussianWarCrimes #StopWarInUkraine #StopPutin #NoWar #LatvjuDievuSvētība #LatvjuDievi #LatvianGods #Pērkons #DievsPērkons #Pērkoņtēvs #Pērkons–DebesuTēvs #Perkons–GodOfThunder #GodPerkons #Māra #DievieteMāra #Māra–VeļuMāte #Māra–ZemesMāte #Mara #Mara–GoddessOfLifeAndDeath #GoddessMara #Laima #DievieteLaima #Laima–GoddessOfDestiny #GoddessLaima #SenlatvjuSpēkazīmes #AncientLatvianSings #Pērkoņkrusts #Thunder-cross #MārasŪdeņi #Mara'sWaterSing #LaimasSlotiņa #Laima'sBroom #dievturi #dievturība #pagāni #pagans #paganism #daudzdievji #heathens #heathenry #politeisti #polytheists #polytheism Sīkāk...
Ukrainians are deeply thankful for the unprecedented wave of support for Ukraine from around the world. The whole world is demonstrating political solidarity, providing military equipment, and humanitarian aid, and imposing sanctions in an effort to limit Russia’s ability to finance and conduct its brutal war of aggression against the people of Ukraine. Governments, international organizations, businesses, celebrities, and regular citizens from dozens of different countries stand strong with Ukraine in the fight for peace and freedom in Europe. The actions and statements of the global community have shown that there is no place in the civilized world for the barbaric and monstrous aggression that Russia is demonstrating now. 141 countries openly showed their solidarity with Ukraine on 2 March when the UN General Assembly overwhelmingly adopted a resolution demanding that Russia immediately end its military operations in Ukraine.
All the best, Skolniecins
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#Ukraina #Ukraine #24.02.2022. #karšUkrainā #Krievijas–UkrainasKarš #StopRussianAggression #RussiaInvadedUkraine #UkraineUnderAttack #RussianWarCrimes #StopWarInUkraine #StopPutin #NoWar #LatvjuDievuSvētība #LatvjuDievi #LatvianGods #Pērkons #DievsPērkons #Pērkoņtēvs #Pērkons–DebesuTēvs #Perkons–GodOfThunder #GodPerkons #Māra #DievieteMāra #Māra–VeļuMāte #Māra–ZemesMāte #Mara #Mara–GoddessOfLifeAndDeath #GoddessMara #Laima #DievieteLaima #Laima–GoddessOfDestiny #GoddessLaima #SenlatvjuSpēkazīmes #AncientLatvianSings #Pērkoņkrusts #Thunder-cross #MārasŪdeņi #Mara'sWaterSing #LaimasSlotiņa #Laima'sBroom #dievturi #dievturība #pagāni #pagans #paganism #daudzdievji #heathens #heathenry #politeisti #polytheists #polytheism Sīkāk...
Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь и вводит санкции в попытке ограничить возможности России финансировать и вести жестокую агрессивную войну против народа Украины. Правительства, международные организации, бизнес, знаменитости и обычные граждане из десятков стран мира решительно поддерживают Украину в борьбе за мир и свободу в Европе. Действия и заявления мирового сообщества показали, что в цивилизованном мире нет места варварской и чудовищной агрессии, которую сейчас демонстрирует Россия. 141 страна открыто продемонстрировала свою солидарность с Украиной 2. марта, когда Генеральная Ассамблея ООН подавляющим большинством голосов приняла резолюцию, требующую от России немедленно прекратить военные действия в Украине.
С уважением, Сколниециньш
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
# Украина #Ukraine #24.02.2022. # война в Украине # Российско – Украинская Война #StopRussianAggression #RussiaInvadedUkraine #UkraineUnderAttack #RussianWarCrimes #StopWarInUkraine #StopPutin #NoWar #LatvjuDievuSvētība #ЛатвийскиеБоги #LatvianGods #Перконс #БогПерконс #Перконс– ОтецНебес #Perkons–GodOfThunder #GodPerkons #Мара #БогиняМара #Mara #Mara–GoddessOfLifeAndDeath #GoddessMara #Лайма #БогиняЛайма #Laima–GoddessOfDestiny #GoddessLaima #SenlatvjuSpēkazīmes #AncientLatvianSings #Pērkoņkrusts #Thunder-cross #MārasŪdeņi #Mara'sWaterSing #LaimasSlotiņa #Laima'sBroom #диевтуры #диевтуриба #язычники #pagans #paganism #многобожники #heathens #heathenry #политеисты #polytheists #polytheism Sīkāk...