Krievijas spēku ievešana Donbasā aktualizējusi jautājumu par Doneckas un Luhanskas robežām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un arī Krievijas parlaments ir atzinuši Doneckas un Luhanskas separātistu pasludinātās “tautas republikas” Ukrainas austrumos, bet pašlaik nav skaidrs, cik lielu daļu Ukrainas teritorijas Krievija šādā veidā plāno pārņemt savā kontrolē, ziņo Lsm.lv.

Separātistu pasludinātās “tautas republikas” šobrīd kontrolē mazāk nekā pusi no Doneckas un Luhanskas apgabalu kopējās teritorijas; pārējā teritorija kopš aktīvās karadarbības beigām 2014. un 2015. gadā joprojām ir Ukrainas valdības spēku kontrolē.

Taču separātisti pretendē arī uz daudz plašāku teritoriju, kas ietilpst Doneckas un Luhanskas apgabalu sastāvā. 2019. gadā abas separātistu republikas pieņēmušas likumus, ar kuriem noteica, ka to robeža ir bijušo Ukrainas apgabalu robeža.

Tas rosina bažas, ka separātisti varētu mēģināt ar bruņotu spēku paplašināt savu teritoriju uz visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju. Paredzams, ka šajā cīņā viņiem palīdzētu Krievijas bruņotie spēki, kas tiek ievesti Donbasā “miera misijas” aizsegā.

Krievijas Ārlietu ministrija vēsta, ka Doneckas un Luhanskas republikas esot atzītas robežās, kurās šo republiku vadība īsteno savas pilnvaras. Taču arī šāds formulējums ir diezgan neskaidrs.

Kad žurnālisti mēģināja saņemt skaidru atbildi no Krievijas prezidenta pārstāvja Dmitrija Peskova, kādas Kremļa ieskatā būs Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” robežas, viņš atkārtoti izlocījās no skaidras atbildes sniegšanas. Piemēram, Peskovs nenoraidīja pieņēmumu, ka separātistu kontrolē jānonāk arī Ukrainas ostas pilsētai Mariupolei.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Ņikonovs izteicis pieņēmumu, ka Krievija varētu atbalstīt separātistu teritoriālās pretenzijas pret Ukrainu.

“Tādā gadījumā Krievija varētu izteikt uzstājīgu lūgumu Ukrainas karaspēkam pamest šo teritoriju. Un tad viņiem būs ļoti grūta izvēle,” pavēstīja Ņikonovs.

Zīmīgi, ka Ņikonova vectēvs bija PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs, kurš 1939. gadā ar nacistiskās Vācijas ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu vienojās par Eiropas sadalīšanu starp nacistu un komunistu režīmiem.

Taču tikpat labi Krievija var arī nemēģināt ar spēku atņemt Ukrainai visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju, bet gan ilgtermiņā mēģināt saglabāt esošo situāciju, “iesaldējot” šo konfliktu uz gadu desmitiem, līdzīgi kā noticis Piedņestras, Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktu gadījumā.

Arī šāds scenārijs būtu ļoti nevēlams Ukrainai, jo krietni apgrūtinātu tās ceļu uz pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO.

Eiropā netrūkst politisko spēku, kas nekādā gadījumā negribētu uzņemt Eiropas Savienībā un NATO valstis, kam ir neatrisināts konflikts ar atomieročiem bruņoto Krieviju.


KONTEKSTS:

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto “tautas republiku” neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.

Foto saturs: Ukrainas austrumu pilsētā Doneckā separātisti ar Krievijas karogiem svin Maskavas lēmumu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu

Foto: Alexander Ryumin/TASS
Informācija: Lsm.lv

Novērtējiet ziņu:

2

1