Krievija ziņo par karaspēka vienību atvilkšanu no Ukrainas robežas

Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka daļa no karavīriem, kuri ir izvietoti netālu no Ukrainas robežas, gatavojoties atgriezties bāzēs, jo ir izpildījuši savus mācību uzdevumus. Runa esot par vienībām no Krievijas bruņoto spēku Dienvidu un Rietumu kara apgabaliem, raksta Lsm.lv.

Turpretī rietumvalstis ziņo par arvien lielāku Krievijas spēku savilkšanu Ukrainas robežu tuvumā, tāpēc pieaug bažas par jaunu Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā tuvākajā laikā.

Bažas par iespējamām provokācijām

Kara draudu dēļ vairāki desmiti valstu nolēmušas evakuēt savus diplomātus no Kijevas, bet daudzi ārvalstnieki steidz pamest Ukrainu. Joprojām netiek atmesti diplomātiskie centieni novērst iespējamo karadarbību. Maskavā otrdien ieradies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba tikmēr paziņojis, ka diplomātiskie centieni jau ir nesuši augļus, jo izdevies novērst turpmāku konflikta saasināšanos.

"Mēs kopā ar sabiedrotajiem esam spējuši atturēt Krieviju no turpmākas eskalācijas. Jau ir februāra vidus, un jūs redzat, ka diplomātija turpina strādāt," Kuļebas teikto citē ziņu aģentūra "AFP".

Kuļeba norādījis: Ukraina ticēs Krievijas paziņojumiem par karaspēka atvilkšanu no robežas tikai tad, kad ukraiņi par to varēs pārliecināties paši savām acīm.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēsta, ka pagaidām vēl nekas neliecina par Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas, tomēr esot pamats piesardzīgam optimismam.

Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā nav precizēts, par kādām mācībām ir runa. Baltkrievijā no 10. līdz 20. februārim norisinās Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku kopīgas mācības, bet no 13. līdz 19. februārim norisinās Krievijas kara flotes manevri Melnajā jūrā.

Analītiķi uzskata, ka šis Krievijas paziņojums ir jāuztver ļoti piesardzīgi.

ASV lēš, ka Ukrainas robežu tuvumā pašlaik ir izvietoti vairāk nekā 130 tūkstoši Krievijas karavīru. Savukārt Lielbritānijas izlūkdienesti apgalvo, ka Ukrainas virzienā dodas vēl 14 Krievijas bruņoto spēku bataljoni. Katrā no tiem ir aptuveni 800 karavīru.

Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēsta, ka pēdējās nedēļās Ukrainā ir pieaugusi Krievijas specdienestu algotņu klātbūtne.

Tas varētu liecināt par Krievijas gatavošanos iespējamām provokācijām, lai izraisītu karadarbību ar Ukrainu.

Blinkens: Krievija saasina situāciju

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens intervijā televīzijas kanālam “France 24” sacīja, ka viss liecinot par Krievijas gatavošanos uzbrukumam.

“Mēs esam dziļi norūpējušies, ka Krievija varētu veikt kādas darbības pret Ukrainu šajā nedēļā. Viss, ko mēs redzam saistībā ar Krievijas spēku izvietošanu visapkārt Ukrainai, liek mums izdarīt šādus secinājumus. Krievija nevis deeskalē, bet saasina situāciju,” norādīja Blinkens.

“Diplomātijas ceļš joprojām ir atvērts. ASV dara visu iespējamo, lai pārliecinātu Krieviju, ka tai ir jāizvēlas diplomātisks ceļš, dialoga ceļš, lai visas nesaskaņas atrisinātu miermīlīgi. Bet gadījumā, ja Krievija izvēlēsies agresiju, mēs būsim tam gatavi, cieši sadarbojoties ar visiem mūsu sabiedrotajiem un partneriem Eiropā.”

ASV pirmdien vakarā paziņoja, ka slēdz vēstniecību Kijevā un pārvieto daļu diplomātu uz Ļvovas pilsētu Ukrainas rietumos.

ASV Valsts departamenta paziņojumā teikts, ka šis lēmums ir saistīts ar dramatisko paātrinājumu, kādā pieaug Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežām. Taču šie piesardzības pasākumi nekādā veidā nemazinot ASV atbalstu Ukrainai.

Zelenskis kritizē vēstniecību evakuāciju no Kijevas

Iepriekš par savas vēstniecības personāla pārcelšanu uz Ļvovu bija paziņojusi arī Kanāda, bet Vācija nolēmusi pārvietot uz Ļvovu diplomātus, kuri strādā konsulātā Dnipro pilsētā Ukrainas austrumos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atsevišķu valstu lēmumu evakuēt savus diplomātus no Kijevas uz Ļvovu nosaucis par lielu kļūdu.

ASV Valsts departaments šonakt ir izplatījis aicinājumu savas valsts pilsoņiem nekavējoties pamest arī Baltkrieviju, norādot uz "neparastu un satraucošu Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Baltkrievijas robežas ar Ukrainu".

Neapsīkst diplomātiskie mēģinājumi nepieļaut jaunu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien vakarā notikusi ASV prezidenta Džo Baidena un Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona telefonsaruna, kuras laikā abi līderi vienojušies, ka joprojām pastāv iespēja diplomātiskā ceļā novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Vienlaikus Džonsons un Baidens uzsvēruši, ka iebrukuma Ukrainā gadījumā Krievija cietīs milzīgus zaudējumus, ar to, visticamāk, domājot rietumvalstu piesolītās visaptverošās sankcijas.

Šolcs mēģinās uzturēt diplomātisko dialogu ar Kremli

Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis Krieviju, Ukrainu un rietumvalstis pielikt diplomātiskos pūliņus, lai deeskalētu situāciju.

Gutērrešs brīdina, ka Krievijas iespējamais iebrukums Ukrainā radītu milzīgas cilvēku ciešanas un kaitētu Eiropas un pasaules drošībai.

ANO vadītājs ir paudis gatavību aktīvi iesaistīties, lai mazinātu spriedzi starp Krieviju un Ukrainu. Gutērrešam pirmdien bija telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kuļebu.

Otrdien uzmanība būs pievērsta Maskavai, kur ieradīsies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, lai runātu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par spriedzes deeskalāciju pie robežām ar Ukrainu.

Vācijas valdības amatpersonas ir atzinušas, ka Šolca vizīte diezin vai sniegs tūlītējus rezultātus, tomēr tā esot iespēja uzturēt diplomātisko dialogu ar Kremli, lai novērstu iespējamo karadarbību.

Foto: Russian Defence Ministry/TASS
Lsm.lv

Novērtējiet ziņu:

3

4